Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Velosipēds

Es to izdarīju!
Proti, nopirku velosipēdu.
Lūk, tas ir:



Skaistulis, vai ne?
Velosipēds nopirkts veikalā Zilais Lācis Minskā. Veikalam paldies, jo riteni atdeva no noliktavas, pašā veikalā tā nebija. Vēl milzīgs paldies manai māsīcai, kura partizānu veidā izveda nacionālo bagātību. Proti, gribēju teikt — nelegāli un bez muitas ieveda preci ES teritorijā. Pie mums tāds velosipēds maksā par 300$ dārgāk. Man naudas nav žēl, man vienkārši ir nepatīkami barot mūsu valsti, tirgotājus un ražotāju, kurš nekaunīgi uzskrūvē cenu „bagātajās” valstīs. Lai labāk Baltkrievija saņem manu naudu. Atbalstīsim pēdējo pretošanās bastionu ļaunuma impērijai!

No rīta mazliet nomocījos ar bremžu regulēšanu, jo viņa atveda riteni līdz galam nesaliktu. Beigu beigās noregulēju aizmugurējo bremzi, aizbraucu līdz vasarnīcai, kur netrūkst instrumentu un padomdevēju, un tur jau noregulēju priekšējo.

Iespaidi no brauciena ir vispozitīvākie — pa asfaltu ripo kā motocikls. Pa smiltīm gan buksē, riepas ir šauras. Bet, tā kā tas ir hibrīds ar 28" riteņiem, tā tam arī jābūt.

Tagad ceru mainīt savu sportošanas režīmu: uz sporta zāli iešu divreiz nedēļā; trešo reizi aizstās periodiski velobraucieni labā tempā. Sākoties rudens sezonai, uz sporta zāli iešu reizi nedēļā, otro reizi aizstāsim ar baseinu. Sākoties ziemai, arī  velosipēdu aizstās baseins.